Dibinātājas
Anna Valentīne Mielēna (dz. Treja) (1901-1983). Dziedātāja, dramatiskais soprāns.
Studenšu korporācijas “Līga” 1. prezidija seniore. Dzimusi Madonas apriņķa Tirzas pagastā. Dziedāšanu mācīties sākusi 1919. gadā Pēterburgā, pie prof. Ferin-Džiraldoni; no 1924. līdz 1929./30. gadam mācījusies Latvijas Konservatorijā, prof. Paula Saksa dziedāšanas klasē, mācījusies arī pie Alīdas Valmanes-Krūmiņas un 1928. gadā papildinājusies Federiko Korado klasē. No 1928. gada strādājusi kā soliste Rīgas radiofona operetes trupā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojusi ASV.
Alvīne Alija Dzirkale (dz. Lasmane) (1900 - 2000). Dziedātāja, soprāns.
Studenšu korporācijas “Līga” 1. prezidija viceseniore. Dzimusi Rīgā, 1921. gadā iestājusies Latvijas Konservatorijā, kur ar pārtraukumiem mācījusies solodziedāšanu pie Edītes Martinsones, Federiko Korado, 1930. gadā beigusi Paula Saksa klasi. Alvīnes vīrs bija arhitekts, korporācijas "Lettonia" biedrs un Latvijas skautu priekšnieks (1926.-1927.gadā) Kārlis Dzirkalis. Pēc 2. pasaules kara Alvīne ieceļojusi ASV, 20. gs. 50. gados Ņujorkā dziedājusi latviešu sarīkojumos, galvenokārt ar Alisi Dzirkali-Cenni pie klavierēm.
Velta Delle-Grāvīte (1908-1990). Pianiste, komponiste.
Studenšu korporācijas "Līga" 1. prezidija sekretāre, Līgas himnas un krāsu dziesmas mūzikas autore. Latvijas Konservatorijā absolvējusi Arvīda Dauguļa klavieru (1930) un Jāzepa Vītola kompozīcijas (1936) klases. Bijusi docente Latvijas Konservatorijas Obligāto klavieru klasē (1940-1944). Pēc 2. pasaules kara emigrējusi uz ASV, kur Kolorādospringsā ļoti veiksmīgi vadījusi savu klavieru studiju, uzstājusies kā koncertmeistare, bijusi ērģelniece un lektore, Amerikas sabiedrību iepazīstinot ar latviešu mūziku.
Fanija Vīksne-Nāruna (1903-1986). Dziedātāja.
Dzimusi Rīgā, no 1922. gada mācījusies Latvijas Konservatorijā pie Oskara Žubīša, Paula Saksa, Pāvula Jurjāna (absolvē 1930. gadā). Papildinājusi zināšanas arī pie Elzas Žebranskas, kā arī slavenās krievu dziedones Mariannas Čerkaskajas un itāļu primadonnas Duzolinas Džanīni. Atpazīstamību ieguvusi strādājot Radiofonā, kur viņas repertuārs bija ļoti plašs – no tautas dziesmām līdz operešu ārijām. Pēc 2. pasaules kara emigrējusi uz ASV. Fanijas dēls Ingus Nāruns kļuva par starptautiski atzītu čellistu.
Aleksandra Liepa-Pakalniete (1902-1998). Dziedātāja.
Dzimusi Rīgā, Latvijas Konservatorijā iestājusies pie Oskara Žubīša, absolvējusi pie Federiko Korado 1929. gadā. Vīrs bija studentu korporācijas "Talavija" filistrs Voldemārs Pakalnietis. Pēc 2. pasaules kara emigrējusi uz ASV.
Zenta Ozoliņa (1904-?). Pianiste.
Dzimusi Paltmales pagastā (mūsdienās – Līgatnes pagasts). 1. pasaules kara bēgļu gaitās ar ģimeni uzturējusies Igaunijā. Atgriežoties Latvijā, mācās N. Draudziņas ģimnāzijā, 1927. gadā iestājas Latvijas Konservatorijā un studē pie Nadeždas Kārkliņas, absolvē 1932. gadā.
Abgara Miķelsone-Skujeniece (1892-1977). Arfiste, tulkotāja, franču valodas un mūzikas pasniedzēja.
Dzimusi Talsos, vēlāk ar ģimeni pārcēlusies uz Rīgu, bijusi Emīla Dārziņa skolniece Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā. 1. pasaules kara laikā uzturējusies Tērbatā un Odesā, kur iepazinusies ar dzejnieku Haraldu Eldgastu, vēlāk kļuvusi par viņa sievu. Pēc tam atgriezusies Latvijā, studējusi Latvijas Konservatorijā, vēlāk Franču valodas institūtā. Bijusi arfiste Nacionālajā teātrī, franču valodas pasniedzēja Franču licejā (1926-1944), vēlāk pārsauktā par Rīgas 11. vidusskolu (1944-1957), atdzejojusi J. V. Gētes, R. M. Rilkes, P. Eliāra u.c. autoru darbus.
Berta Ķuze (dz. Balžena) (1892-1966). Dziedātāja, liriskais soprāns.
Dzimusi Cēsu apriņķa Liepas pagastā. 1. pasaules kara laikā bēgļu gaitās Krievijā iestājusies Maskavas Konservatorijā, pēc atgriešanās Latvijā studē Latvijas Konservatorijā profesora Paula Saksa dziedāšanas klasē (1923.-1926.). 1928.-1929. gadā dzied Ceļojošajā operā, pēc tam darbojas Feldmaņa – Zeltmata dramatiskajos kursos kā vokālās nodaļas skolotāja, kā arī bijusi Latvijas Nacionālās operas soliste. Pasniegusi arī Cēsu, Tukuma, Valmieras, Daugavpils Tautas konservatorijās. Vīrs bija būvuzņēmējs un studentu korporācijas "Talavija" biedrs Kārlis Ķuze. Berta kopā ar meitu Silviju 1941. gadā deportēta uz Sibīriju. 1946. gadā - atgriežas Latvijā, 1949. gadā izsūtīta otrreiz, 1957. gadā atgriežas dzimtenē. Meita Silvija Ķuze vēlāk kļūst par Latvijā labi zināmu tulkotāju.
.jpg)
Skaidrīte Bērziņa-Rozenberga (1900-1987). Pianiste.
Dzimusi Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā. 1. pasaules kara laikā bēgļu gaitās klavierspēli apguvusi Samaras Ķeizariskajā mūzikas skolā pie Nadeždas Kārkliņas. 1920. gadā iestājusies Latvijas Konservatorijā, kur mācījusies pie profesoriem Nikolaja Dauges un Paula Šūberta. Kopā ar dziedātāju Kārli Rozenbergu nodibinājusi mūzikas skolu (pēc 1944. gada – Rīgas 1. mūzikas skola) un sniegusi kamermūzikas koncertus. No 1946.-1968. gadam strādājusi apdāvināto bērnu mūzikas skolā (vēlāk – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā), un Latvijas Valsts Konservatorijas Obligāto klavieru katedrā, kā arī pasniegusi metodiku Speciālo klavieru nodaļā. Grāmatas “Klavieru spēles mācības metodika” autore.
Olga Emīlija Kāpa-Kleina (1895-1969). Pianiste.
Dzimusi Krievijā, Taurijas guberņā, 1908. gadā ģimene pārcēlusies uz Latviju. Olga mācījusies Jelgavas ģimnāzijā un mūzikas pamatus apguvusi Ķeizariskajā mūzikas skolā. 1. pasaules kara bēgļu gaitās nokļuvusi Krievijā, kur 1 gadu mācījusies Saratovas konservatorijā pie starptautiski pazīstamā poļu pianista Jozefa Slivinska. Pēc tam Olga atgriezusies Latvijā un 1920. gadā iestājusies Latvijas Konservatorijā, klavierspēli apgūstot pie profesoriem Hansa Šmita un Arvīda Dauguļa. Bijusi klavierspēles pasniedzēja Jelgavas Tautas konservatorijā, Skolotāju Institūtā, pēc 2. pasaules kara – Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un Konservatorijas Obligāto klavieru katedrā. Vairāku klavierspēles pedagoģisko krājumu sastādītāja.
